You are here: Home » Auto » Braucu bez octas – nepaveicās!

Braucu bez octas – nepaveicās!

ģimenes auto zīmējums

Ikdienā mēs veicam daudzas darbības, pie kurām jau esam tā pieraduši, ka bieži vien tās notiek automātiski. Tomēr nereti gadās situācijas, kad, cenšoties visu paspēt, mēs kaut ko tomēr piemirstam izdarīt, un tas var radīt nopietnas sekas. Piemēram, ar mani šāds gadījums notika pirms pāris nedēļām, kad, braucot uz darbu, izraisīju ceļu satiksmes negadījumu.

Uzskatu sevi par diezgan apdomīgu un uzmanīgu šoferi, taču todien, kad notika avārija, likās, ka visas nelaimes, kā sarunājušas, notika vienlaicīgi.

Jau no paša rīta, dodoties uz darbu, ārā bija pavisam draņķīgs laiks. Lija spēcīgs lietus un pūta auksts vējš. Drebinoties iekāpu automašīnā un vēl nopriecājos, ka uz darbu nav jādodas kājām. Šodien noteikti jānokārto tas, par ko sieva man atgādina jau nedēļu – jāiegādājas OCTAS polise (http://www.celojumi.info/ltab-prognoze-octa-polisu-cenu-kapumu/). Nodomāju, ka gan jau paspēšu to izdarīt dienas otrajā pusē, kas gan slikts var notikt pāris stundu laikā?

Pirms ceļam uz darbu, atcerējos, ka jāpiestāj kādā veikalā un jānopērk kolēģim Jurim dāvana dzimšanas dienā. Izlēmu izmantot iespēju un iepirkties lielveikalā, kurš atradās netālu no darba. Man par izbrīnu, darba dienas rītā satiksme stāvvietā, kur vēlējos novietot auto, kamēr iepērkos, bija diezgan intensīva. Lai ar to vēl nepietiktu, stiprā lietus dēļ bija apgrūtināta redzamība. Beidzot ievēroju, ka man priekšā ir viena brīva vieta, kurā varētu nolikt automašīnu.

Ieejot veikalā, sāku domāt, ko lai uzdāvina savam kolēģim? Atklāti runājot,  man viņš nemaz nepatīk un dāvanu vēlējos pasniegt tikai tāpēc, ka abi strādājam vienā nodaļā un man bieži nepieciešama Jura palīdzība. Pārējā laikā es pēc iespējas biežāk cenšos izvairīties no komunikācijas ar šo kaitinošo personu.

Izvēlējos ko klasisku – torti un brendija pudeli. Neko oriģinālu nevēlējos meklēt, jo nav laika, jāsteidzas uz darbu, kur jāpaspēj pabeigt iekavētās lietas.

Iekāpu mašīnā un sāku braukt atpakaļgaitā. Ārā joprojām gāza kā no spaiņa, tādēļ tikko spēju saskatīt, kas notiek aizmugurē. Pēkšņi sajutu, ka ar mašīnu kaut kam uztriecos un dzirdēju krakšķi. Atvēru durvis un nespēju noticēt savām acīm. Nebiju pamanījis netālu esošo Audi un ietriecos tajā. Lai ar to vēl nepietiktu, ieraudzīju, ka pie Audi stūres sēž kolēģis Juris.

Pēc mirkļa viņš izkāpa ārā, lai apskatītu, ko esmu izdarījis. Mans auto nebija cietis, toties Jura auto priekšpuse bija pamatīgi sabuktēta, kā arī izsists lukturis. Spriežot pēc kolēģa reakcijas, sapratu, ka šajā gadījumā vienoties neizdosies. Kad Juris pavaicāja, vai man ir OCTA, atcerējos to, ko visu šo nedēļu biju atlicis izdarīt. Es joprojām nebiju nokārtojis obligāto apdrošināšanu!

Pēc mirkļa ieradās policija. Protams, uzreiz kļuva skaidrs, ka neesmu iegādājies OCTA. Par to man uzlika 100 eiro sodu un piešķīra divus soda punktus, kā arī vēlāk nācās iztērēt vairākus simtus eiro, lai saremontētu kolēģa automašīnu. Nekad nebiju domājis, ka savas neuzmanības un aizmāršības dēļ iekulšos tādās nepatikšanās.